ALBUM REVIEWS

Mūzikas Saule magazine (June, 2017)
Perfekta ballīišu mūzika – no patriotiskā viedokļa grēks klausīties kaut kur sagrābstītu sazin kādas izcelsmes fanku un dejojamu, vieglu džezu, ja tāds tiek radīts tepat. Nebūt ne sliktāks un varbūt pat labāks par to, kas citur pasaulē, turklāt šajā jau ceturtajā ģitārista Elvija Grafcova vadītā instrumentālās mūzikas kolektīva albumā, visi skaņdarbi ir oriģinālkompozīcijas. Pat ja tas viss jau šķiet kaut kur reiz dzirdēts, piemēram, Grafcova un bundzinieka Andra Buiķa kopdarbs Conde De Pimientos, tas liecina, pirmkārt, par zināšanu visādu žanru un zemju muzikālo īpatnību laukos, nevis par kopēšanu. Šai mūzikai ir vismaz trīs funkcijas – tā nav uzbāzīga, tāpēc to var uzlikt fonā, pie tās var mesties dejās, kad tam ir pienācis īstais laiks pēc vakara oficiālās daļas beigām, un var arī uzmanīgi klausīties, jo katrs no iesaistītajiem – basists, bundzinieks, taustiņinstrumentālists, trompetists, saksafonisti, tromboniste un ģitārists – ir sava aroda meisters. Ierasti asprātīgs ir albuma noformējums ar melnbaltiem zīmējumiem, kuros nezūošs ir kaķis. Šoreiz piedalās arī zivis, kuru anglisko nosaukumu Very Cool People nezina, bet latvieši tās sauc par vimbām. Dejo visi!

Uldis Rudaks (“Diena”): Izpildījums: 4,5/5 Baudījums: 4/5

Ja grupa nosaukusi sevi par ļoti stilīgu, tad jāturas līdzi pašu uzliktajai latiņai. Very Cool People tā arī dara un pēc gandrīz piecu gadu pārtraukuma, kuram pa vidu tika izdots klasisku pasaules džeza un fanka skaņdarbu kaverversiju koncertieraksts, ir attgriezušies studijā ar pašu sacerētām instrumentālām kompozīcijām. Un neliek vilties jau sākot ar nosaukumu undiska noformējumu, kurā asprātīgi izmantots grupas kaķu logo, bez īpašiem panākumiem mēģinot noķert viltīgās vimbas, līdz vissvarīgākajam – mūzikai, kas uzreiz ierauj trakās dejās, kam līdzi lektu arī slavenie Balkānu dēli Kusturica un Bregovičs. Pēc nedaudz mierīgākas vidusdaļas, danči atkal iet pilnā sparā, un ar šo ierakstu grupa vēlreiz apstiprina savu vadošo vietu Latvijas atraktīvāko ansambļu rindās, ne mirkli neatkāpjoties no pašu uzstādītajiem gaumes un kvalitātes standartiem.

Dace Volfa (“Mūzikas Saule”) – Izpildījums: 5/5 Baudījums: 4/5
Divus gadus pēc iepriekšējā albuma Funkology izdošanas Very Cool People ir atpakaļ ar ierakstu, kas atgriež apvienību pie tās saknēm. Heya Some Kind Of Fish! ir pilnībā instrumentāls ieraksts, kur prestatā iepriekšējam veikumam šoreiz viesvokālistu vietā galvenais uzsvars ir uz pašas grupas virtuozitāti. Vai tie būtu skaņdarbi, kas balstīti plaši aranžētās pūšamistrumentu, ritma ģitāras vai pat basa partijās, visās versijās Latvijas vadošie fanka meisteri ir līmenī, piedāvājot klausītājiem aizraujošu muzikālo materiālu. Nevarētu teikt, ka Heya Some Kind Of Fish! izceļas ar īpašu stāstu vai vai vienotu muzikālo plūdumu, tā vietā drīzāk tiek piedāvātas daudzveidīgas miniatūras epizodes. Kā jau šādām grupām ierasts, šis diezvai būs albums, kuru klausītājs drillēs uz riņķi vien, taču attiecīgā noskaņojumā ar vīna glāzi (vai tējas krūzi) rokās šis palīdzēs uzburt perfekto vakara noskaņu.
Normunds Vucāns (“intro.lv”) – Izpildījums: 4,5/5 Baudījums: 3,5/5
Neatkarīgā Rīta Avīze (May, 2017)
Labākā latvju džezfanka apvienība “Very Cool People” acīmredzot nav riskējusi gaidīt, vai par savu jaunāko garadarbu saņems Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu “Zelta mikrofons” vai arī cita veida atzinību, tāpēc uzreiz nolēmusi ierakstīties latvju mūzikas vēsturē ar pašu garāko diska nosaukumu – tā pilnā versija ir “Heya Some Kind Of Fish! We Don’t Know The Name Of This Fish In English, But In Latvian It Is Vimbas”.
Šis albums ierakstīts 2016. gada vasarā “Sound Division Studio, ieraksta inženieris ir Ivars Ozols. Praktiski visu kompozīciju autors ir ģitārists Elvijs Grafcovs. Šis ir jau ceturtais “VCP” albums, kas seko 2009. gadā izdotajam debijas diskam “Very Cool People”, 2012. gadā klajā laistajam “Cruising In The Trolley” un 2015. gada rudenī izdotajam koncertniekam “Funkology”. Jaunajā ripulī ir iekļautas astoņas jaunas kompozīcijas, kā arī lielākam sastāvam ar pūšamo instrumentu sekciju pāraranžēts labi zināmais skaņdarbs “Hugo”, kas līdz šim dīvainā kārtā bija palicis ārpus grupas albumiem.
“Šis mums pašiem ir ļoti interesants albums, kurā esam samiksējuši visdažādākās muzikālās ietekmes. Tieši tāpat, kā Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis ir pa vidu starp Austrumeiropu un Rietumeiropu, arī šā albuma mūzika ir pašā dažādu ietekmju viducī,” norāda mūziķi. Šajā ierakstā piedalījušies: Oskars Ozoliņš (trompete), Māris Jēkabsons (tenorsaksofons), Laura Rozenberga (trombons), Kristaps Ļubovs (baritonsaksofons), Elvijs Grafcovs (ģitāra), Valters Sprūdžs (bass), Māris Vitkus (taustiņi) un Andris Buiķis (bungas).
PAR. “Very Cool People” vienmēr spējuši piedāvāt dzīvespriecīgu labas mūzikas kokteili, kurā iespējams papriecāties gan par visu kompozīciju kopumā, gan arī par katru atsevišķu instrumentālo detaļu tās sastāvā. Piemēram, skaņdarbā “Spiediens” un balkāniskajā “Conde de Pimientos” sevi spoži demonstrē pūšamo instrumentu sekcijā, pastiprināti pievērsties “Bouncy Balls” stimulē basģitāra utt. Turklāt “VCP” mūzika nav elitāra, kā tas dažkārt šādiem stiliem piederas: tā ir kvalitatīva un profesionāla, taču visiem saprotama, pieejama un klausāma.
PRET. “Funkology” patika daudz labāk. Iemesls ir viens un pavisam vienkāršs – tajā bija vokālās partijas, kuras izpildīja pieaicinātie mūziķi. “Pliki” instrumentāls darbs tomēr tā nespēj aizraut.

Very Cool People, le funk made in Lettonie! (April 2017)

Funk★U reçoit rarement du courrier provenant de Lettonie. Surprise ! Funkology, l’album en public du collectif jazz-funk Very Cool People enregistré en 2015, ne se contente pas de reproduire les schémas du genre dans des compositions sans relief, mais choisit de réinterpréter avec ingéniosité et énergie les standards de Parliament-Funkadelic, The Meters, Stevie Wonder, Tower of Power, Curtis Mayfield et James Brown.

“Enregistrer cet album était une expérience formidable !”, commente le guitariste de Very Cool People Elvijs Grafcovs. “Nous avons joué la musique des maîtres du funk en compagnie de nos chanteurs lettons préférés et c’était un rêve de se produire dans des festivals en plein air avec un groupe de 15 musiciens.” Enthousiaste, redoutablement exécuté et disposant d’une sélection particulièrement choisie (“You and Your Folks, Me and My Folks” de Funkadelic, “What Is Hip” de Tower of Power,  “Mighty Mighty” de Curtis Mayfield…), Funkology compile le meilleur des six concerts-hommage de Very Cool People aux géants du groove.

Thank you for lettonie be myself !

by Funk★U Magazine www.funku.fr 2017 April

FHM (November 2015)
Viens pašmāju supermegaprojekts, kas vēltīts funk mūzikas skaņu popularizēšanai. VCP džeki pieaicinājuši talkā i instrumnetālistus, i dziedātājus, radot milzu ballītes sastāvu, kas izpilda funk leģendu repertuāru. Visu vārdus abos gadījumos šeit nenosauksi, tāpēc izcelsim pašu grupas stūrmani Elvijsu Grafcovu, Kristīni Prauliņu, Aiju Vītoliņu un Ralfu Eilandu. Šis ir koncertalbums, kam būtu jāpiešķir zvaigžņots ordenis par tautas izglītošanu. Un Ballīti.

Grūvs ar Tevi: Hit it & Quit it

5/5 by FHM November 2015

Neatkarīgā Rīta Avīze (November 2015)
Aprīļa beigās pašmāju jestrā fanka apvienība Very Cool People ierakstija TV24 studijā – nu taustāmā formātā ir pieejams šo radību rezultātā tapušais koncertalbums. Tajā ir dzirdami arī koncertā uzstājušies viesmākslinieki, turklāt katram no viņiem ticis tāds kā cikls ar slavenu funk izpildītāju dziesmām. Evilenai Protektorei ticis Parliament repertuārs, Dinārai Rudānei ar mutes ermoņiku guru Oskaru Stolsi-Semerovu – Stīvijs Vonders, Kristīnei Prauliņai – The Meters, Jānim Stībelim uzticēts Tower Of Power gabals, Aija Vītoliņa izpaužas Kērtisa Meifilda garadarbos, ber PeR līderis Ralfs Eilands līksmo pie Džeimsa Brauna mūzikas. VCP pamatsastāvam, kurš jau tā ir piecgalvains, piespēlē vēl četri mūziķi – iespaidīgi! Šis albums patiks arī tiem, kam citādos apstākļos funk diez ko neietu pie dūšas – improvizācija un individuālā meisterība augstākajā līmenī. Nu jā, vajadzēja to raudzīt klātienē – ģitārista Elvija Grafcovs, basista Valtera Sprūdža un pūšamo instrumentu sekcijas teicamais darbs tad būtu novērtējams krietni labāk, taču vienalga, to var klausīties ar patikšanu. It īpaši tas attiecas uz 1. Give Up The funk, Hit it & Quit, You And Your Folks, Me And My Folks, ko izpilda Evilena.

Neatkarīgā Rīta Avīze 19. novembris

FHM – mēneša albums (album of the month) (November 2012) 

Laisks kruīzs trolejbusā

Pašmāju džezfanka brigāde “Very Cool People” laidusi klajā otro studijas albumu “Cruising In The Trolley”
Šis ir ne gluži visiem tautas kultūras noslāņojumiem, taču ne jau visi spējīgi doties trolejbusa kruīzā, vai ne? Viens ir tajā iekāpt un vēlēties ātrāk nonākt sev vajadzīgajā pieturā, mēģinot nesakasīties ar apkārtējiem idiotiem, kuri noteikti vēlas krist uz nervigem tieši Tev. Otrs ir izbaudīt braucienu ar neparasto transporta līdzekli, kas barojas no lielās rozetes, vērojot interesantākos tautiešus un skaistās pilsētas skatus ais loga. VCP piedāvā mūziku otrajiem – dzīves un sajūtu baudītājiem.
Šis ir diezgan tipisks džezfanks, kas turklāt ierakstīts vienā sesijā, dažu dienu laikā šā gada aprīlī. Iepriekš minētā ļaužu dalījuma pirmā kategorija jau spiedz: “Jā, vienkārši naudu taupija!” Taču otrā saprot: “Nuja, tādejādi ieraksts sanāk skanējuma ziņā līdzīgāks un līdz ar to kļūst krietni konceptuālāks!” Tā arī ir – šeit nav jāmeklē spirdzinoši hīti, ir jābauda kopums.
Neliels pārsteigums ir tas, ka VCP nav gājuši grūvīgāku (no angliskā džezvārda groove) ceļu un nepiedāvā vairāk ballītei domātu ierakstu. Ko tādu no viņiem gaidijām pēc pirmā, 2009. gadā klajā nākušā albuma “Very Cool People”, saskatot šajos sešos džekos(tagad daži gan pamainījušies) jauna “Tieme After Time” tendences. Taču rezultātā esam saņnēmuši laba, pārdomāta džezfanka un brīžiem pat diezgan tieša džeza porciju, ko vairāk kruīzēt ar ausīm. Tas gan nenozīmē, ka VCP jaunais ripulis ir garlaicīgs. Turklāt nav sarežģīti allaž smaidīgo ģitārvīru Elviju Grafcovu un pārējo “kūlo” ļaužu kompāniju sastapt koncertos, kur var izdejoties pēc sirds patikas. Albums tiešām šķiet vairāk domāts baudīšanai ar labu vīnu vai konjaku rokās, šūpojoties līdzi kvalitatīvam instrumentālajam džezfankam, kāda Latvijā, maigi izsakoties, nav daudz.
Vēl noteikti var izcelt VCP ausīm dzirdamo perfekto saspēli, vienam otra uztveršanu no pusnots, kas ir jau godājamu džezmeņu cienīga īpašība. Turklāt vairākos “Cruising In The Trolley” skaņdarbos piedalījušies arī trīs profesionāli pūtēji, padarot muzikālo baudījumu vēl krāsaināku. Laiks tātad ieslēgt sevī pilnvērtīgu muzikālo snobu un šomēnes mesties džezfanka kruīzā, kas rudenim patiesībā tīri labi piestāv.
Vienīgais akustiskais: 5th Floor
4/5 by FHM November 2012

Mūzikas saule (June 2012)

Very Cool People uzstādītais uzdevums esot izklaidēt, tā viņi paziņo sava albuma beigās, lai arī ikvienam klausītājam tas bija skaidrs jau no pirmā skaņdarba šīs grupas otrajā ierakstā. Pietiekami izklaidējoši albumā, viņi noteikti vēl jo vairāk aizraujoši dzivajā izpildījumā, dzirkstošā koktēlī sajaucot fanku ar džezu un blūzu un pievienojot vēl kādas tikai pašiem vien zināmas garšvielas, bet atturoties no dziedāšanas, kas dažkārt patiešām var nenākt par labu. Ceru, ka Bandcamp vietnē publicēto ierakstu, kuru bez maksas var noklausīties ikviens, Very Cool People izdosies atrast arvien jaunus klausītājus. Kā jau minēju – pirmkārt šis ir lielisks fons kādai gumīgai ballītei birojā vai mājās. Taču, ja ieklausīsieties uzmanīgāk, novērtēsiet vēl dzudz muzikālu smalkumu, kas varbūt pirmajā klausīšanas reizē paslīdēja garām.

Dace Volfa – Izpildījums: 5/5 Baudījums: 3,5/5

Very Cool People darbojas Latvijā maz izkoptā stilā – džezfankā. Tas viņiem ļauj kruīzēt relaksētāk un pat ar trolejbusu. Ja nopietni, tad šis ir ļoti kvalitatīvs, apzināti dažu dienu sesijā tapis un līdz ar to ļoti vienoti skanošs ieraksts, kurā ik pa laikam ieskanas arī „taisnāks“ džezs. Tas albumu vienozīmīgi ierindo mājās klausāmo kategorijā, lai arī dzīvajā izpildījumā Very Cool People noteikti uzskatāma par lielisku ballīšgrupu vārda vislabākajā nozīmē. Albums ir pilnībā instrumentāls, kas ļauj to daļēji laist gar ausīm kā fona mūziku, vai arī tieši otrādi – iedziļināties vokāla netraucētos sīkumos un dažos skaņdarbos saklausīt, piemēram, vēl trīs ārpusgrupas pūtēju iespēles un saspēles. Tādu netrūkst, tomēr pietrūkst… dzīvīguma.

Kaspars Zaviļeiskis – Izpildījums: 5/5 Baudījums: 4/5

Mūzika bez vokāla ir labākais ceļš, lai tās izpildītāju pieres pasargātu no zīmoga ar uzrakstu „Ražots Latvijā“, kas uzspiests nebūt ne ar tiem labākajiem nodomiem, kaut šajā gadijumā mēs var lepoties, ka grupa Very Cool People ir no Latvijas. Pacilājoša ballīšu mūzika, kas noderēs gan mūzikas pazinējiem, kas novērtēs gados jauno puišu saspēli un profesionāli augstvērtīgo sniegumu, gan kā neuzbāzīgs fons jebkura saviesīga pasākuma ievadā. Grupas līderis un skaņdarbu autors ir ģitārists Elvijs Grafcovs, kurš, strikšķinot savu instrumentu vienatnē, nepanāktu šādu efektu bez bundzinieka, basģitārista, „hamondiski“ burbuļojošām ērģelēm un diviem saksafoniem. Roka neceļas šo mūziku apzīmogot arī ar neko neizsakošajiem un bezpersoniskajiem žanru apzīmējumiem jazz-funk­ vai fusion, kuras savai mūzikai kabina klāt simtiem grupu visā pasaulē. Very Cool People spēlē patiešām lielisku oriģinālmūziku un, atšķirībā no citiem līdzīga ceļa gājējiem, kuru albumu dizains bieži vien ir nekāds, noformē vāciņus(šis ir viņu otrais albums) ar gaumi un lielisku humora izjūtu.

Uldis Rudaks – Izpildījums: 5/5 Baudījums: 4/5

CRUISING IN THE TROLLEY NOTEIKTI TAS IR VERY COOL – BEZ IRONIJAS (BY EROKS.LV, OCTOBER 2012)

Liekot roku uz sirds, varu apgalvot, ka Very Cool People ir jazz-funk un fusion mūzikas apvienība, kas Latvijas mūzikas āres pieskandina ar „gudras” mūzikas skaņām un ritmiem.

Viens no skaņdarbiem, kuru jāpiemin ir Slow & Low. Pēc albuma atklāšanas afterparty, uzliekot tikko iegūto disku, sanāca palikt pie minētā skaņdarba. Ļoti bieži runājot ar mūzikas apvienībām, par tik romantiskām dziesmām, tiek atzīts, ka aizkustinošās dziesmas, tiek ierakstītas priekš meitenēm. Nu, lai kā tur arī nebūtu, tas strādā. Klausoties Slow & Low, ir iespējams pat dziedāt līdzi. Elvija Grafcova ģitārspēle šajā dziesmā liek aizmirst par visu pasauli, saksofona monologs rada klātbūtnes sajūtu. Šādu smeldzi no VCP sagaidīt bija patīkams pārsteigums.

Basa spēles cienītājiem noteikti ir vērts šo albumu paklausītiesValtera Sprūdža dēļ. Zinātāji saklausīs ko Valters spēj izdarīt ar basģitāru vien.

Noteikti vēlos atzīmēt pie šī albuma tapšanas piesaistītos māksliniekus. Lai gan esmu jau minējusi, ka mani atbaida, ja grupas pamatsastāvs tiek izskaistināts ar viesmāksliniekiem, tad šoreiz varu vien teikt, ka pieaicinātie pūšamo instrumentu spēlētāji, albumam ir devuši plus punktus. Nauris Strežs, kas spēlē trombonu, visiem labāk zināms kā Latvian Blues Band pamatsastāva dalībnieks, Oskars Ozoliņš — trompete, no grupas Labvēlīgais Tips, kā arī Māris Jēkabsons, kas City Jazz Big Band, spēlē tenora saksofonu, ir augsta līmeņa mūziķi, kuri noteikti atstājuši ietekmi uz divu dziesmu — Wet Willy un Three Virtues tapšanas procesu. Pūšamās sekcijas aranžijas tika uzticētas grupas draugam un pianistam Ritvaram Garozam (City Jazz Big Band, El Trio).Neskatoties uz to, kurš radījis mūziku, mūziķis to var nospēlēt vai arī vienkārši atspēlēt. Šeit arī ir redzams katra iekšējais dvēseles stāvoklis.

Otra dziesma, kuru vēlos izcelt saulītē ir ar nosaukumu Three Virtues, kurā var dzirdēt Māra Vitkusa (taustiņi) individuālo spēlēšanas stilu, pūtēju sekciju, kā arī, vēlos apgalvot, ka šī ir dziesma, kas asociējās ar Very Cool People un tikai. Gadu laikā iegūtais stils — nezaudējot identitāti.

Very Cool People apgalvo, ka viņi rada sarežģītu un nopietnu mūziku, lai tā būtu uztverama un saprotama ikvienam. Vērtējot šo albumu, pilnībā piekrist apgalvojumam nevaru. Daži skaņdarbi vai arī to daļas daudziem tā arī tiks nesaprasti.

Es noteikti iesaku ikvienam noklausīties jauno Very Cool People albumu Cruising In The Trolley, kurā vēl arvien var sajust šo visnotaļ verī kūl sajūtu. Grupa pierāda, ka ir iespējams radīt ko jaunu un skaistu, nepazaudējot savu unikālo stilu.

by Iveta Sēbriņa, eroks.lv

Veto Magazine Nr24 (December 2012)

Pirmais salīdzīnājums, kas nāk prātā, klausoties šo ierakstu – „klišejisks“. Albums tiešām ir kā skaists skaņu celiņš iktdienas rosībai. Lai arī diezgan novalkāts, salīdzinājums nav negatīvs. Albums izskan pārsteidzoši ātri. Kā labam ierakstam raksturīgi, tas spēj pārņemt klausītāju, pilnībā ievadot to savā pasaulē, un to vispārliecinošāk paveic saksafons, kura vadībā notiek piepildīts grūva brauciens pa jazz-funk maršrutu.Šis ir otrais Very Cool People albums, kas turpina iepriekšējā albumā radīto muzikālo noskaņu, šoreiz gan iztiekot bez viesvokāliem. Instrumentālās spēles baudijums. Skaisti un dzīvespriecīgi.

By Ainārs Rūsiņš (Veto Magazine Nr24, December 2012)

Jazz Music LV (November 2012)
Klausoties grupas VERY COOL PEOPLE mūziku rodas sajūta, ka dzīve ir mūžīgi svētki, aizrautīga rotaļa un izklaidēšanās draugu lokā. Un kā nu ne, – raugoties tēmu autora un ģitārista Elvija Grafcova vienmēr smaidošajā sejā, varam viņu tikai apskaust par vienmēr labo garastāvokli. VERY COOL PEOPLE savā jaunākajā albumā „CRUISING IN THE TROLLEY” turpina sajaukt kopā fanku un džezu ar blūza elementiem HAMOND ērģeļu mērcē, šoreiz kā filozofisko ieraksta koncepciju izvēloties 19. trolejbusa maršrutu un dzīvu, koncertiem atbilstošu skanējumu.
Grupa nenodarbojas ar „velosipēda izgudrošanu”, jo sen jau ir sapratusi, ka publikas lielākā daļa vienmēr gaida izklaidi. Patiesībā spēlēt to, kas pašam patīk, vienlaicīgi izklaidējot publiku, nav vienkāršs uzdevums. VERY COOL PEOPLE ir atradusi savas formulas, kā to paveikt. Un tās ir: spēcīga ritma grupa, izteiksmīgi „rifi”, laba skaņa un muzikālā dinamika. Otrs, jau dziļāks slānis, ir aizrautīga, izsmalcināta improvizācija un savstarpējā saspēle. Latvijā nav nemaz tik daudz tādu grupu, kuras uzdrošinātos ierakstus veikt vienlaicīgi spēlējot ne tikai pilnā, bet pat paplašinātā sastāvā, kas atgādina nelielu bigbendu. Pieaicinātā pūtēju grupa (Māris Jēkabsons, Oskars Ozoliņš un Nauris Strežs), papildinot grupas skanējumu ar Ritvara Garozas aranžējumiem, ir krietni palielinājusi mūzikas dinamiskā skanējuma kontrastus. Albumā iekļautas astoņas kompozīcijas, kuras pēc veco amerikāņu džezistu parauga jau ir izauklētas un noslīpētas neskaitāmos koncertos, tādēļ to ieskaņošana studijā ir paveikta īsā laikā. Skaņdarbu aranžējumi ir smalki izstrādāti, ar īpašām, kā jau tas džeza mūzikai raksturīgs, atstātām improvizācijas vietām. Visvairāk ar „zolēšanu” nodarbojas ģitārists Elvijs Grafcovs, saksofonists Toms Rudzinskis un taustiņērģelnieks Māris Vitkus, tomēr arī basģitāristam Valteram Sprūdžam ir atvēlēts laiciņš, kurā no basa klucīšiem sabubināt mazu celtnīti. Kaspara Grigaļa izsmalcinātā un daudzveidīgā bungu spēle ir viena no VERY COOL PEOPLE firmas zīmēm.
Titulskaņdarbs „CRUISING IN THE TROLLEY” jau ar pirmajām taktīm iesviež klausītājus grupai raksturīgajā priecīgajā noskaņā. Pārsteidza “SLOW & LOW” – vienīgā balāde ar minora blūza noskaņu, kura izteikti atšķiras no pārējiem grupas skaņdarbiem. Šķiet, tas varētu būt domāts kā cieņas apliecinājums kādam no Elvija iecienītajiem amerikāņu ģitārmonstriem. Kā albuma kulminācija jāuztver emocionāli spēcīgākās, spriedzes pilno „HOT SPOTS” un tai sekojošās „THREE VIRTUES” kompozīcijas. Noslēdzošais „akustiskais” blūza skaņdarbs „5TH FLOOR” 5 ceturtdaļās izklausījās pēc tāda kā viltīga joka, lai dejotājiem, kuri apskāvuši viens otru, jauktu soļus. Kā trūkumus var minēt dažu tēmu intonāciju un ritmikas savstarpējo līdzību. Tomēr albuma astoņi skaņdarbi ir tik ļoti bagāti ar muzikālo informāciju, ka tas uzreiz nav pamanāms. Es šo albumu izvirzītu Latvijas gada mūzikas ierakstu balvas nominācijai „Gada pozitīvākais ieraksts”, ja vien tāda eksistētu.

By Jazzmusic.lv (November 2012)

Fanks nav miris!

Very Cool People “Very Cool People” – FHM mēneša albums (album of the month) (August 2009)

Very Cool People, jauna pašmāju brigāde, iegriež grūvu debijas diskā!Šī jau atkal ir normāla štelle! Pirms gadiem desmit pašmāju tusētājiem pa pieri ieblieza Time After Time, pierādot: arī spēlējot vairāk vai mazāk instrumentālu fanku, var uztaisīt pārtiju, ka tik turies. Galvenais to darīt ar maksimālu atdevi – tā, lai neizpaliek viens kārtīgs grūvs(no vārda groove, ja kas). Tagad taimi jau kļuvuši par nopietniem vīriem, kuriem visvisādu blakusprojektu netrūkst, tādēļ vietā tika gaidīti nākamie. Mēģinājumi bija, bet nu.. Tomēr beidzot ir sagaidīti īstie! Lai kā divi no sešiem VCP darboņiem -Elvijs un Artūrs – FHM maija numurā mūzikas intervijā nevēlējās piekrist, ka viņus salīdzina ar TAT, mēs tomēr to darām, unn tas ir domāts kā kompliments. Var lauzt šķēpus par to, vai divos no deviņiem(ja neskaita ievadu) diska skaņdarbiem vajadzēja pieaicināt runasvīrus, taču pārējais atstāj diezgan konceptuālu instrumentālā džezfanka albuma iespaidu, un tas ir ļoti patīkami. Protams, sadarbība ar Ozolu VCP ir ātrāk pavilkusi popularitātes saulītē, taču izskatās, ka šiem džekiem pilnībā pietiek pašiem ar savu muzikālo šarmu. Ko tālāk? Spēlēt, spēlēt un spēlēt labās pārtijās. Mēs varam dot godavārdu, ka uz FHM Party šie džeki pilnīgi noteikti tiks uzaicināti spēlēt!

5/5 Very Cool People “Very Cool People” – FHM mēneša albums

Mūzikas Saule (April 2009)

Lai nosauktu sevi par varen stilīgiem ļautiņiem, jābūt vai nu lieliskai humora izjūtai, vai arī milzu pašpārliecībai jau uz augstprātības robežas. Ka ar humora izjūtu Elvija Grafcovam un viņa plašajam draugu pulkam, kas kā grupas dalībnieki vai viesmūziķi piedalījušies ierakstā, viss kārtībā, liecina jau diska vāciņš. Noklausoties albumu, ar prieku jāsecina, ka šie puiši ir tiesīgi saukt sevi par Very Cool People,  pat ja viņi to būtu domājuši pilnā nopietnībā. Savulaik ko līdzīgu – pārsvarā instrumentālu un džezīgi dejojamu – radīja Time After Time, kuri bija  cool 90. gadu beigās. Tagad Very Cool People rāda, kādam jābūt stilīgam ansamblim 2009. gadā.

Dace Volfa (“Mūzikas Saule”) Izpildījums: 5 Baudījums: 4,5

zdzirdot teju vai intelektuālu flirtu starp džezu un hiphopu, pat vienaldzīgais saspicē ausis. Tāds pavērsiens ir patīkami negaidīts un pat ļoti oriģināls – ne tikai latviešu apritei, bet arī starptautiski, un tāpēc šoreiz varbūt nebūs objektīvi kurnēt par neadekvātiem tekstiem angļu valodā. Teksti, starp citu, īsi un trāpīgi. Turklāt Ozols šajā ziņā apzinās saturiskās vērtības, reiz pārtraucis anglisko izpildījumu grupā Fact un “pārtulkojis” hiphopu latviski. Kaut gan vokāla un repa kopumā šeit nav nemaz tik daudz, jo savukārt ietekmīgā džeza sintēze jeb sava veida fusion ir gana efektīga, lai uzsvērtu hiphopa muzikalitāti un ritmikas atbilstību improvizācijai. Poedevām vēl maskēts humoriņš stilā un akcentos šo pasākumu padara diezgan elegantu urbānajai mūzikai.

Jānis Stundiņš(mūzikas žurnālists) Izpildījums: 4 Baudījums: 3

Par labu gaumi un asprātību liecina jau albuma noformējums, kurā teikts aptuveni tā: nopērciet šo iepakojumu, kurā izmantots nedaudz līmes un prasmīgi izlietots pietiekams daudzums melnās tintes, ar apaļu plastamasas gabalu iekšā, un jūs iegūsiet šo mūziku par brīvu. Līdzās brīdinājums, ka dažas kompozīcijas var saturēt tekstus, jo savā būtībā ta ir jautrām balītēm piemērotas džezīgas instrumentālas mūzikas grupa, kuras līderis un mūzikas autors ir ģitārists Elvijs Grafcovs. Tomēr ģitārskaņas nebūt nedominē – grupai ir divi saksafoni un omulīgi Burbuļojošas ērģeles, daļā skaņdarbu spēlē divi bundzinieki. Kā pieaicinātie mākslinieki atsevišķos gabalos piedalās grupas “Laime pilnīga” dziedātājs Ervīns Ramiņš, reperi Madman, Ozols un Nātre, liekot vilkt paralēles ar deviņdesmito gadu Time After Time, tomēr mūzikas vienkāršības un labās humora izjūtas dēļ biežāk gribas piesaukt uz panku, nevis džeza saknēm izaugušo grupu “Sirke”, kas uzskatāma par pirmo Latvijas postroka vēstnesi. Patīkams atklājums, kam noteikti kā pieprasītam profesionāļu kolektīvam turpmākajos gados būs nozīmīga loma latviešu mūzikā.

Uldis Rudaks: Izpildījums: 4 Baudījums: 4

INTERVIEWS

Elvijs Grafcovs stāsta par Very Cool People ģimeni (30.09.2015 by Aiga Leitholde for www.parmuziku.lv)

Pirms gada Very Cool People mūziķi aizsāka pasākuma ciklu Funkology. Grupas sastāvs tika palielināts trīs reizes. Aizvadījuši koncertiem bagātu gadu, tagad Very Cool People klausītājiem nodot Funkology CD formātā.

Grupas Very Cool People  pamatu veido ģitārists Elvijs Grafcovs, saksofonists Maris Jēkabsons, taustiņinstrumentālists Māris Vitkus, basģitārists Valters Sprūdžs un bundzinieks Andris Buiķis – katrs pats par sevi labi zināmi profesionāļi. Very Cool People  pazīstama kā instrumentālā grupa, iepriekš izdevuši divus orģinālmūzikas albumus.Trešais albums Funkology ir atšķirīgs. Albumā  iekļautas 15 kompozīcijas, ko savulaik radījušas tādas funk mūzikas žanra leģendas kā Parliament, Stīvijs Vanders (Stevie Wonder), The Meters, Tower of Power, Kērtiss Meifīlds (Curtis Mayfield) un Džeimss Brauns (James Brown). Par jauno albumu Funkology aprunājos ar Very Cool People dibinātāju un līderi Elviju Grafcovu.

Tagad Very Cool People sastāvā ir 15 cilvēki. Vai vari mūs  iepazīstināt?
Sākām pieci, tagad esam 15. Vispirms mums pievienojās pūšamo instrumentu sekcija – Oskars Ozoliņš, Laura Rozenberga un Kristaps Lubovs. Pianists Ritvars Garoza, kas iepriekšējā albumā aranžēja divus skaņdarbus, tagad arī oficiāli ir grupā. Un visbeidzot – seši fantastiski dziedātāji! Viņi visi katrs savā veidā jau iepriekš ir bijuši saistīti ar fankmūziku. Jānim Stībelim bija grupa Shake&Bake, Aija Vītoliņa bija grupas The Spirit Shadows dalībniece, Evelīnai Protektorei joprojām ir grupa Pieneņu vīns. Ar Oskaru Stolsi-Semerovu mēs ik pa trīs, četriem gadiem uztaisām kopdarbu.Dinara Rudan mūzikas akadēmijā ir beigusi operedziedāšanas nodaļu, tagad izpilda ritmisko mūziku. Oskara un Diānas duets ir fantastisks! Kristīni Prauliņu zinām jau sen, un tagad beidzot ir sanācis kopā saspēlēt!

Tad vēl Ralfs Eilands!

Ralfs Eilands, manuprāt, ir šobrīd Latvijā enerģētiskākais dziedātājs. Viennozīmīgi vislielākais šovmenis! Iepriekš nemaz nezinājām, ka viņš ir liels fankmūzikas piekritējs. Tad mēs viņu ik pa laikam sastapām kādā no mūsu koncertiem. Izrādās Ralfam ir liela vecu fankmūzikas ierakstu kolekcija. Uzstāties kopā ar Ralfu vienmēr ir interesanti, jo bieži vien turpat uz vietas dzimst jaunas idejas. Man liels prieks par šiem lieliskajiem vokālistiem, ar kuriem kopā katreiz mēs skanam savādāk, un, protams, arī par instrumentālistiem! Man ļoti patīk! Es vispār fanoju par mūziķiem, ar kuriem kopā spēlēju! Vasaru aizvadījām koncertos. Visi esam sadraudzējušies.  Uz skatuves nenotiek dalīšana, kurš ir lielāka, kurš mazāka zvaigzne. Mēs esam kā liela ģimene, un tā ir super sajūta!

Kā radās Funkology ideja?
Ideja dzima mājupceļā no Viļņas, kad abi ar Valteru Sprūdžu maldījāmies, apbraucot ceļa remontus. Runājām par mūziku un izdomājām  Funkology koncertu ciklu, kurš katru reizi ir veltīts kādam no vecajiem fanka māksliniekiem. Tad pagājuša gada septembrī Rimants Iržikevičs piedāvāja Pulkvedīorganizēt ikmēneša pasākumus. Un viss bija savā īstajā vietā! Tu mūziku nekad nepārstāj mācīties un trenēties. Gatavojot Funkology, citu autoru kompozīcijas mums bija jāadaptē tā, lai tās izpildot, skanējumā joprojām saglabātos Very Cool People un viesmāksliniekiem raksturīgais. Lai joprojām skanam paši pēc sevis!Lai sagatavotu Funkology sešu koncertu ciklu, noklausījāmies vismaz 600 dziesmas, atlasot 10 dziesmas no katra fanka mūziķa repertuāra. Albumā Funkology būs 15, mūsuprāt vislabākās.

Kā Tu nezinātājam izskaidrotu, kas ir fanks?
Fanks ir ballīte! Fankā var samiksēt pilnīgi visu – blūzu, džezu, roku un popu. Fankā var ļoti labi eksperimentēt. Fankmūzikas izcelsme ir meklējama soulmūzikā un R&B, tā kā mēs visi lielākoties esam džeza mūziķi, tāpēc Very Cool People fanka kokteilī ir arī laba deva džeza. Šis būs pirmais dzīvā ieraksta albums, pirmais ar tik lielu sastāvu, pirmais bez orģinālkompozīcijām.

Vai Funkology dzirdamās dziesmas principā ir tās, kas klausītājam būtu jāzina, sākot iepazīt fanku?
Jā, šāds ir Funkology mērķis. ASV fanka tradīciju ir ietekmējušas rasu sociālās problēmas, kas Latvijā nav aktuālas. Taču mums ir cita veida sociālās problēmas, kuras klausītāji var saklausīt arī fanka dziesmu tekstos. Džordžs Klintons, Stīvjs Vonders un Tower of Power – trīs no sešiem Funkology māksliniekiem vēl ir dzīvi un koncertējoši. Pārējos vairs nebūs iespējams koncertos dzirdēt.

Džordžs Klintons ir fanka dižgars, ietekmējis arī rokmūziku!
Džordžam Klintonam vairs nav fantastiskās frizūras, tagad viņš izskatās solīdi – žaketītē un hūtītē. Nesen iznāca viņa grāmata, un viņš joprojām dodas koncerttūres ar savu grupu. Ļoti gribētos, lai mūsu ceļi krustotos! Uztaisījām tribute koncertu Klintona vecajiem skaņdarbiem. Funkology to izpilda Evelīna Protektore, kas ir džeza vokāliste, bet, manuprāt, arī roka vokāliste. Es viņai visu laiku saku, tev jādzied roks!

Droši vien nākamais albums jums jau ir prātā?
Patiesībā nākamais albums bija paredzēts pirms Funkology. Mums jau ir gatavas instrumentālās kompozīcijas. Ir skaņdarbi, kas radušies Funkology laikā. Nākamais noteikti būs orģinālmūzikas albums. Vispirms mums ir iecerēti koncerti ar Funkology Latvijā. Tad novembrī mēs visi dosimies uz Igauniju, kur mūs pagājušajā gadā jau ļoti labi uzņēma, tostarp uzstāsimies fanka un džeza festivālā Tartu. Bet nākamā gada februārī esam iecerējuši uztaisīt vēl trīs Funkology koncertus veltītus Sly and the Family Stone, Prince un Kool and the Gang daiļradei. Gribētos vēl arī Earth and Fire, bet skatīsimies, vai pietiks spēka. Koncertus spēlējam ganVery Cool People pamatsastāvā, gan arī ar Funkology ģimeni. Lielākā daļa no mums ir pasniedzēji mūzikas vidusskolu džeza nodaļās. Jo vairāk dara, jo vairāk izdara! Nu, neguļam! Esmu atmetis gulēšanu!

30.09.2015 Aiga Leitholde Par Muziku

 

 

Kultūras vasarnīcā „Esplanāde 2014” turpinās piektdienu koncertsērija, un 2. augustā tās ietvaros notiks funk mūzikas vakars, kurā uzstāsies pašmāju funk/jazz grupa „Very Cool People”. Pirms koncerta satikāmies ar tās galveno runasvīru un dziesmu autoru Elviju Grafcovu.

Interview by Kaspars Zaviļeiskis (Riga2014.org Published on August 2, 2013)

Visupirms pastāsti par ārkārtīgi lielisko un visādi citādi fantastisko funk vakaru 2. augustā kultūras vasarnīcā „Esplanāde 2014”. Ko tad spēlēsit?
Spēlēsim jaunos gabalus, kas tiks iekļauti nākamajā albumā. Protams, arī skaņdarbus no pirmajiem diviem. Jā, arī gabalus no pirmā albuma, jo pēdējā laikā cenšamies atkal izcelt arī tos. Sastāvs ir mainījies, bet ir vēlme uzspēlēt arī tās dziesmas. Taču galvenais ir jaunie skaņdarbi, ko spēlējam arī citos šīs vasaras koncertos. Un iet ļoti labi, publikai patīk. Jaunās dziesmas var pat likt koncertos kā pēdējās.

Tas jau ir ļoti labs rādītājs! Vai ar džezu nav tā, ka jaunos skaņdarbus ir daudz vieglāk jaukt kopā ar vecajiem? Nav kā rokgrupām, kurām obligāti beigās jānospēlē zināmās dziesmas, lai visi var dziedāt līdzi.
Mums ir kādi divi hiti, kuriem ir bijis airplay (tās skanējušas radio ēterā). Tos cilvēki jau labi atpazīst, kas vienmēr patīkami pārsteidz. Viens no tiem ir „Hugo”, ko gan pēdējā laikā ne pārāk bieži spēlējam. Tad pazīst arī „Yo, Yo, Yo”, kas skan radiostacijās arī Igaunijā. Man jau šķiet, ka pēdējais albums ir kā tāds viens veselums, tur nav atsevišķu dziesmu, un šo sajūtu mēģinām pārcelt arī uz koncertiem. Galvenais ir noskaņa, kas valda kopumā. Domāju, ka arī nākamo albumu rakstīsim līdzīgi kā iepriekšējo. Proti, visu vienā piegājienā un maksimums nedēļas laikā. Pēc tam gan varētu būt vēl kādi overdub (rakstīšana virsū ieskaņotajam ierakstam), vēlētos vairāk sintezatoru un tamlīdzīgu lietu.

Kā ir ar fanku mūsdienās? Tas dalās vismaz divās lielās daļās – viens ir tāds old school fanks, kas tiek spēlēts tikai ar dzīviem instrumentiem, neko īpaši nepārveidojot, otrs, kā reizi, ar dažādiem elektroniskiem efektiem, lai vairāk pastiprinātu to „grūvu”… Kurā pusē vairāk esat jūs?
Man šķiet, ka esam vairāk trešais moments. It kā tas dzīvais fanks, bet neesam arī tādi ortodoksālie džeki, kas mēģina spēlēt tikai tā, kā to darīja septiņdesmitajos gados. Nedrīkst būt lauzto taktsmēru, sarežģītu harmoniju, garu solo… Mēs pie tā nepieturamies. Skanējuma ziņā ietekmējamies no Ņūorleānas un tamlīdzīgām skolām, bet tajā pašā laikā eksperimentējam ar ritmiskām ilūzijām, jauktiem taktsmēriem, bet tā, lai cilvēkam nešķistu, ka pie tā nevar padejot.
Cilvēki mūsu koncertos pārsvarā dejo, un viņiem tiešām netraucē lauztie taktsmēri, kas ir lieliski!

Jūs spēlējat ne tikai fanku, bet arī džezu. Tas ir mikslis, kas patiesībā ir cieņas vērts – ir, ko paklausīties džeza cienītājiem, un var padejot tie, kam interesē tikai ballīte. Kā jūs atrodat to vidusceļu?
Ballītei jau nav ne vainas. Ballītes ir super! Bet visiem grupā patīk improvizēt, tādēļ piedomājam kaut ko klāt. Ir jau arī blūza ietekmes. Man tas atkal ir ļoti iepaticies. Saku „atkal”, jo blūzs ļoti patika, kad biju maziņš, bet tad kādu laiku kaut kā vairs nepatika. Tā tas mūsu mikslis veidojas.

Kādreiz Latvijā par absolūto fanka grupu numur 1 tika uzskatīti „Time After Time”. Viņiem gan nebija lielas konkurences, un joprojām nekāds fanka vilnis pie mums nav novērojams. Jūs varētu uzskatīt par tādiem kā viņu mantiniekiem, kas tagad pārņēmuši šo statusu.
Nekad nav bijusi vēlme aizņemt kādu nišu. Vienmēr ir gribējies spēlēt savu mūziku, tā vienkārši ir sanācis. Tagad jau ir diezgan daudz grupu, kas spēlē apmēram fanku. Un nedomāju, ka tas ir, pateicoties mums. Varbūt, ka kādu iedrošinām – viņš redz, ka spēlējam tādu mūziku, un arī sāk to darīt. Taču jau diezgan ilgi ir „Dandelion Wine”, „S & T Syndicate”, „FunCOOLio”…

Jūs vienalga esat „viskūlākie”, jo nosaukumā vēl ir priekšā vārds „very”! Kā tas radās? Gana ironisks un arī nedaudz provokatorisks.
Netīšām. 2007. gadā pārcēlos atpakaļ uz Rīgu, un kopā ar Tomu Poišu (iepriekšējais grupas basists) iegājām studijā, ja nemaldos, pie Armanda Treiliha ierakstīt demo ierakstu, lai varētu pēc tam sarunāt kādu „gigu” (koncertu). Armands vaicāja, kā to visu pasākumu tagad nosaukt? Atbildēju, ka „Very Cool People”. Tā šis nosaukums arī radās.

Kā jau parasti rodas lieliski nosaukumi!
Kad sākās „konči”, Google skatījos, vai pieejams šāds domēns. Izrādījās, ka viens džeks jau bija nopircis verycoolpeople.com. Tur aizejot, bija visādas saites uz porn, kā jau parasti. Negribējās, lai cilvēki atrod mūsu kontekstā ko tādu. Uzrakstījām, un viņš atbildēja, ka pārdod domēnu par 150 dolāriem. Mums tas šķita par dārgu. Pagāja divi gadi, „vebā” parādījāmies aizvien vairāk, aizrakstīju vēlreiz, un tad mūsu domēns maksāja jau 700 dolāru! Tā arī metām mieru.

Un jums ir mājaslapa verycoolpeople.org. Gluži kā mums – riga2014.org.
Nuja, normāla organizācija!

Kā tu līdz šai „organizācijai”, līdz džezam nonāci?
Kā Rīgas puika no Krišjāņa Barona ielas sāku mācīties mūzikas skolā, tad mācījos tālāk. Bet pirmo reizi izdzirdēju „ģiču”… reslingā. Fanoju par Halku Hoganu, un tad, kad viņš vai kāds viņa apvienības „New World Order” pārstāvis nāca ārā uz ringu, skanēja tāds labs ģitārgabals. Tik stilīgs! Tad nedaudz vēlāk biju ciemos pie drauga, un viņa tēvam bija paliela ierakstu kolekcija. Tika uzlikts viens no ierakstiem, un sāka skanēt tas pats gabals! Izrādījās, ka tas bija Džimijs Hendrikss. Tad sapratu, ka šo obligāti jāiemācās nospēlēt uz ģitāras. Tad jau sekoja blūziņš, vēl kaut kas. Bet ģitāru būtībā sāku spēlēt reslinga dēļ! Pēc tam ap 2000. gadu uz Rīgu pirmoreiz atbrauca Ričards Bona, aizgāju uz viņa meistarklasi un sapratu, ka tas ir riktīgi „kruti”… Tad aizbraucu mācīties uz Lietuvu, jo Latvijā akadēmijā vēl nebija džeza nodaļas, vēlāk mācījos arī Dānijā.

Tas noteikti radīja sajūtu, ka nav jau jāsēž tikai Latvijā, var spēlēt apkārt pa Eiropu. Ik pa laikam koncertē, piemēram, Valensijā, Spānijā.
No 2008. līdz 2010. gadam tur uzspēlēju vairāk, pēc tam vienkārši pasliktinājās darba apstākļi. Taču bijām Spānijā arī kopā ar „Very Cool People”. Bija laikam divi koncerti Valensijā un divi Alikantē.

Kā tu tai Spānijā vispār nonāci, jo nu jau tev ar šo zemi ir izveidojušās ciešas muzikālās saiknes?
Vēl Dānijā iepazinos ar vienu foršu meiteni, ar kuru kopā aizdevos uz Spāniju. Tā sešus gadus dzīvoju starp turieni un Latviju. Tagad esmu šeit. Kopā ar visu meiteni.

Un paralēli privātajiem apstākļiem aktīvi attīstīji muzikālos sakarus. Nupat, piemēram, uz Saulkrastu džeza festivālu biji uzaicinājis savu skolotāju Hoanu Soleru.
Viņš ir viens no labākajiem turienes ģitāristiem! Biju viņa koncertā Valensijas džeza festivālā, pirms vēl vispār iepazinos. Hoans Solers ir lielisks ģitārists! Visi man apkārt teica, ka man noteikti jāiepazīstas. Pērn beidzot saņēmos, piezvanīju un teicu, ka vajag iepazīties. Tā sāku pie viņa mācīties. Iedraudzējāmies, un nu jau satiekamies arī alu iedzert un par džezu parunāt. Tā viņš atbrauca arī uz Saulkrastiem!

Spānijā džezs ļoti atšķiras no tā, kas ir Latvijā?
Galvenā atšķirība ir tā, ka tur ir īsta vecā džeza paaudze, kas savulaik spēlējusi kopā ar ļoti daudziem lielajiem pasaules džeza „stāriem”. Tas pats Hoans Solers ir daudz spēlējis Ņujorkā, ceļojis ar lielajiem meistariem pa Eiropu. Tā ir galvenā atšķirība. Latvijā uz to vēl tikai ejam. Mums bija Raimonds Raubiško, ir atsevišķi cilvēki, bet tajā pašā laikā arī viņš nespēlēja Ņujorkā ar Džimiju Smitu un tamlīdzīgi. Spānijā tādu mūziķu ir daudz, tā ir vesela vide. Visvairāk man patīk Barselona, kas ir īsta kultūras un tusiņa pilsēta.

Kas tevi tur Latvijā?
Man patīk Latvija! Esmu ļoti priecīgs, ka pirmo reizi pēdējo astoņu gadu laikā arī vasarā esmu šeit. Latvijā vari muzicēt kopā ar laba līmeņa mūziķiem. Viņu nav ļoti daudz, bet tev ir iespēja spēlēt koncertos, vari „izeksperimentēties”. Latvija džeza mūziķim ir kā tāds liels, labs spēļlaukums!
Beidzot ir parādījusies viena radiostacija, kuras formātam atbilstam – „Rīga Radio”, bet ir interesanti arī mēģināt „iestumt” tos savus skaņdarbus citās stacijās, kas it kā spēlē kaut kādu pilnīgi brīnumainu mūziku.

Kā ar Eiropas kultūras galvaspilsētu? Tā varētu ko dot arī šejienes džezam?
Es domāju, ka Eiropas kultūras galvaspilsēta ir kaut kas ļoti labs! Tā ir iespēja atvest uz šejieni daudzus mūziķus, izveidot dažādas sadarbības. Var rīkot dažādus koncertus. Arī ar Hoanu runājām, ka viņš nākamgad varētu atbraukt ar savu blici, varētu sarīkot kopīgu tūri. Es arī pats, „bukojot” koncertus, esmu skatījies, kura tajā brīdī ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, un mēģinājis „nobukot gigus” tieši tajās pilsētās. Domāju, ka līdzīgi uz šo skatās daudzi mūziķi.

Gaidīsim muzikāli bagāto nākamo gadu, bet pagaidām aicināsim ļaudis uz kultūras vasarnīcu jau 2. augustā!
Jā, domāju, ka būs labs fanka vakars! Ir jau dzirdēts, ka kultūras vasarnīcā ir laba atmosfēra, notiek labi koncerti, kas ir riktīgi cool!

By Kaspars Zaviļeiskis for Riga2014.org

All photos made by Mārtiņš Otto, Rīga 2014

Very Cool People: „Cilvēkiem ar labu gaumi patīk laba mūzika!” (29.05.2010. by www.easyget.lv)

Apvēlušies kā sniega pika – sākumā jeb pirms gadiem trim bija trīs visai jancīga paskata kaķi, bet šodien jau pieci visnotaļ forši ļautiņi. Kas, kas? Nu, Very Cool People!

Jazz/funk/fusion kulinārijā viņus salīdzina ar „Time After Time”, taču kā izteikušies paši – laiki iet, vērtības mainās. Kas ir VCP šodienā, sarunā dažas dienas pirms „Very Cool Maija” tūres noslēguma stāsta VCP mūzikas autors un ģitārists Elvijs Grafcovs un taustiņnieks Māris Vitkus.

Teju pirms gada bijusi albuma prezentācija, tagad jums ir tūres noslēgums. Kas pa gadu ir sadarīts? Kā publika mainījusies?

Māris: Īstenībā šis gads bija ar visu ko pilns. Ja mēs ar kādu kopā sadarbojamies, tik un tā mēs esam paši par sevi, mums ir arī savi koncerti. Dubultā vai trīskāršā dzīve.

Elvijs: Ar Ozolu un Nātri mēs laidām dubulto dzīvi. Darām arī savus darbiņus, bet cilvēki nodomā – re, tā jau tā repa grupa. Bet mēs pirms tā repa jau divus gadus spēlējam! Bija forši ar Ozolu, pirms tam bijām spēlējuši Lietuvā, Igaunijā, Latvijā visus riņķī izbraukājuši, taču cilvēki neseko līdzi. No otras puses – mums bija „Dirty Deal Cafe” bija viens pasākums, tajā pienāk klāt un saka: „O, jūs jau sen, jau kādus 8 gadus griežat?”

Kompliments!
E.: Tā velk uz divām pusēm. Pēc albuma gandrīz vai vēl viens albums ir sanācis. Mēs ar Andi [Grīvu] izlaidām vienu dziesmu, tad ziemā ierakstījām vēl vairākas, arī ar spāņiem iznāca dziesma. Dziesmai „Hugo” Maija un Liene uztaisīja superīgu videoklipu. Bet ar viņām arī sanāca tā netīšām. Tagad arī – mēs ar Oskaru [Stolsi – Semerovu] no „Bite’s Blues Band” vienu koncertu nospēlējām, baigi labi patikās. Nākamnedēļ domājam kopīgi ar viņu ierakstīt vienu jaunu dziesmu. Pa vasaru top vēl video, kurš jau no decembra ir gatavs, bet mēs viņu nelaižam ārā.

Kurai no dziesmām?
E.: „Cool People House”. Tur Māris dzied!

Mazliet par video koncepciju?…
E.: Tur ar pašām māksliniecēm jārunā.

M.: Ar iepriekšējo klipu bija tā – mēs vispār neko nezinājām, prezentācijā bija pārsteiguma moments.

Nebija bail?
E.: Kad radoši cilvēki sadarbojas, ir lietas, ko mēs darām, pārējās var darīt jebko, līdz ar to mēs uzticamies cilvēkam. Māksliniecēm mēs uzticējāmies, jo mēs zinājām, ka viņas ir baigi „kūlās”. Ar vokālistiem ir tāpat. Ir pants, piedziedājums, dari, ko tu gribi. Teksts, par ko, – tas ir arī viņu ziņā. Principā ir brīvība, līdz ar to, ja sadarbojās, tad šī sadarbība tāda garšīga sanāk.

Diezgan aktīvi VCP rindās notiek viesmākslinieku pieaicināšana. Ar pamatsastāvu īsti nekad jau nepietiek, ne?

M.: Vai tik nesanāk tā, ka mūs cenšas pieaicināt.

E.: Māksliniekiem ir interese ar mums kopā uzspēlēt. Bija tāds Basteja džeza klubs, kur reiz izdomājām – „davai”, džemu taisām, bet tā, ka uzaicinām MC’s jeb reperus. Un tā kaut kā daudzi viņi atnāca. Pasākums notika trīs vai četrus mēnešus reizi mēnesī, baigi ar tiem reperiem izspēlējāmies. Paralēli kaut ko jau arī mēs darām atsevišķi, sadarbība bija ar Cool MC’s u.c., tad nāca Kurts, Dairis, vesels bars.

Nevienā brīdī nav ienākusi doma prātā, ka gribētos pastāvīgu vokālu?

E.: Vokāls ir skaisti uz kādu laiku. Arī ar Andi [Grīvu] mēs uztaisījām dziesmu, tad ar tiem pašiem reperiem Spānijā ir koncerti bijuši. Uz vienu koncertu atnāca viens reperis un regeja dziedātājs – Valensijā diezgan zināmi džeki. Kopā baigi labi skanēja, tādēļ arī ar viņiem ierakstījām dziesmu.

Jums Spānija, Valensija ir īpaši iepatikusies…

M.: Drīzāk Elvijam ir iepatikusies. Elvij, kas tad tur īsti ir, ko?

E.: Kad es studēju Dānijā, es satiku vienu meiteni. Mēs sākām dzīvot kopā, viņa pārvācās uz Rīgu, tad es pārvācos uz Spāniju. Sāku braukāt – daļēji tur, daļēji šeit. Tur arī uzspēlējam. Bijām aizbraukuši ar VCP, un cilvēki mūs tur ļoti labi uztver. Kaut kāds „action” arī nedaudz tur notiek. Interesanti, ka tajā pilsētā, kas ir trešā lielākā pilsēta Spānijā, tur jau arī „underground” līmenī mēs kā VCP „močīsim”. Baigi jauki. Auditorija ir šausmīgi liela, nevar salīdzināt ar to, cik Latvijā var būt. Viens pazīstams draugs spēlē ska/punk un drum’n’bass grupās, abas ir „underground”, bet viņiem ir ap 200 koncertiem gadā. Paskaties Latvijas populāro grupu myspace.com kontos, tām ir apmēram 40 tūkstoši skatījumi, paskaties „underground blici”, tur jau 100 tūkstoši skatījumi. Pavisam cits. Un cilvēki tur mūs uztver ļoti labi.

Vai paši esat novērojuši, kā publika uztver grupas ar vokālu un bez vokāla?

M.: Man vēl nesen ar vienu pazīstamu cilvēku bija diskusija, kurš teica, ka instrumentālo mūziku ir grūtāk izbīdīt, panākt, lai tā kļūtu populāra. Bet mēs beigās secinājām, ka, ja citur pasaulē, piemēram, Amerikā instrumentālā mūzika dzīvo ļoti labi, tai ir liels atbalstītāju loks, tad arī Latvijā ir atbalstītāju loks instrumentālajai mūzikai, vienīgi tas uz mūsu mazo cilvēku skaitu ir procentuāli mazāks.

E.: Cilvēkiem ar labu gaumi patīk laba mūzika! Latvijā, ja paklausās jebkuru radio, skan tik interesanta mūzika, nevar iedomāties, ka kaut kur citur tā varētu skanēt. Kāpēc tad nevarētu skanēt arī instrumentāla mūzika?

Kā pati publika šajā laikā ir mainījusies?

M.: Čiksas vairāk?

E.: Man liekas, ka čiksas vairāk. [smejas]Vai arī jūs uz publiku neskatāties, esat iegrimuši sevī?

E.: Nē, nē, tā jau ir svarīgākā sastāvdaļa.

M.: Tas jau rāda, kā vispār kaut kas tiek darīts.

E.: Man liekas, ka sāk nākt pareizā publika.

M.: Tas gan, jā. Tu saskaries ar tiem, kas tiešām ar interesi klausās un analizē mūziku, bauda to, vai arī, cerams, neesmu pamanījis, ja ir otrādāk.

E.: Bija vienā mirklī, ka sāka jauni cilvēki nākt, un tie jaunie cilvēki – daļa palika, daļa nē. Liekas, ka mūsu auditorija varētu būt no 21 gada veciem cilvēkiem līdz 40, tajās robežās. Taču Latvijā ir tā problēma, ka 23 gados visi jau ir precējušies un ar bērniem. Viņiem ir citas problēmas.

Džezs ir tāds improvizācijas un eksperimentu virziens. Kas ir tas, ko jūs gan vēl neesat izmēģinājuši, bet ļoti vēlētos?

E.: Gribētos pieaicināt klāt dažus mūziķus no Eiropas un uzspēlēt ar viņiem un ierakstīt šo koncertu. Ir arī daži mūziķi no LV ar kuriem labrāt kaut ko ierakstītu.

Vai Latvijas džezā jums pašiem ir paraugi, uz ko tiekties?

M.: Mēs tomēr vairāk vai mazāk esam tie, kas kopā ar kādiem citiem tieši to stilu ir sākuši veidot. „Time After Time” bija savā laikā, bet tam jau ir iziets cauri. Mēs viņus respektējam, viss ir kārtībā. Labi spēlē, bet, teiksim, viņi jau ir iepazīti, ir laiks meklēt kaut ko jaunu. Un Latvijā vienā brīdī saproti, ka vairāk nav. Nav slikts, kas ir, bet kaut ko citu arī vajadzētu.

E.: Latvijā pagaidām ir tā, ka neviens Latvijas mūziķis nav slavens Ņujorkā.

M.: Kaut gan mums individuāli mūziķi ir ļoti spēcīgi, kas varētu arī uz to pretendēt. Ja man uzdotu jautājumu, no kura latviešu mūziķa es gribētu mācīties, tad atbilde noteikti būtu. Tā kopumā – vairāk vai mazāk mēs iespaidojamies no pasaules mūzikas.

E.: Man tā liekas, ka nav dalījuma. Tagad ir internets, modernās „fīčas”. Vienalga, no kurienes tu esi, tu vari spēlēt jebkur, tu vari rezervēt klubu, tu vari uzspēlēt. Cik tas ir izdevīgi vai nav izdevīgi…

Latvijā jūsu iecienītākais klubs ir „Pulcītis” jeb „Pulkvedim neviens neraksta”…

M.: Tā kaut kā pēdējā laikā ir sanācis. Tagad tas sāk kaut kā mazināties, taču parīt atkal uzstāsimies. Tā ir diezgan stilīga vieta, kas piestāv tādai mūzikai, kā mēs spēlējam. Tur ir forši. Mūs tur vienmēr labi uzņem.

Tur arī plānots tūres noslēgums – viens posms beidzās, kaut kam atkal ir jāsākas. Kādi tuvākie plāni?

E.: Tuvākie plāni ir nākamnedēļ ierakstīt dziesmu ar Oskaru [Stolsi – Semerovu] no „Bite’s Blues Band”. Es domāju, ka gala rezultāts būs interesants. Dziesmu kaut kad jūnija beigās palaidīsim. Vēl pa vasaru neatkarīgi no mums top videoklips, taču ap jūnija vidu mēs paņemsim atvaļinājumu.

Esat pārguruši vai ir citi darbi, ko darīt?

M.: It kā pat ne pārguruši, tas jau tā nosacīti.

E.: Neliela pauzīte, lai padomātu. Jūlija sākumā varbūt atkal „aizies” kaut kas.

M.: Vienkārši pagaidām izskatās tā, ka neesam strādājuši pie vasaras darbiem, līdz ar to vasara sanāk diezgan brīva. Kāpēc tad neatpūsties?

E.: Droši vien spēlēsim vēl „bišķiņ” jūlijā. Parasti mēs vasaras tā mierīgi pavadām, dažos festivālos uzspēlējam.

Kur jūs varēs satikt šovasar?

E.: Šovasar varbūt Igaunijā un Polijā.

Jau laicīgi jāiepērk biļetes! Kurā valstī jūs īpaši gribētu uzstāties?

E.: Spānijā. Un es domāju, ka arī Polijā.

M.: Nesen mēs bijām Polijā un Austrijā, un Krakovā baigi labi iepatikās. Gan mums patika, gan mēs viņiem patikām, laba ķīmija sanāca.

E.: Poļi tajā Krakovas galā ir pavisam savādāki, nedaudz atgādina tā kā Spānijā apmēram – sāk plaukstas sist dziesmai līdzi it kā sarežģītam ritmam. Bija gadījums, ka atnācis džeks „trennūzās”, tāds liels, pēc koncerta nāk un saka, cik viņam ļoti patika. Ja Latvijā tāds džeks „trennūzās” kaut ko citu darītu, tad tur viņam mūzika patīk.

M.: Tur viņi visi ir atvērtāki, tāds šoks.

E.: Varšavā vienmēr liekas, ka ir liela, pelēka masa, bet Krakova gan ir kaut kas cits…

Grupas ģitārists Elvijs Grafcovs un bundzinieks Artūrs Reirs par TAT, Ozolu un pēkšņo popularitāti. (by FHM magazine 2009)

Jūsu grupai ir ļoti interesants nosaukums. Kāds īpašs stāsts?
Droši vien tas ir tāpēc, ka esam ļoti forši cilvēki.

Patiesībā tā arī bija: 2007. gada augustā trijatā satikāmies, uzspēlējām, ierakstījām pāris dziesmiņas un tad mums prasīja – kāds tad ir nosaukums? Kaut kas bija jāatbild, un tā arī tas radās.

Jūs neapvainojaties, ja jūs salīdzina ar “Time After Time”, kuri arī spēlēja tikai instrumentālu mūziku?
Latvijā tas vispār šķiet ļoti tipiski, ka ar kādu salīdzina. Tiklīdz kāda jauna grupa parādās, to kaut kam pielīdzina. Tā pat saka par grupu “Laime Pilnīga” – viņi esot līdzīgi “Led Zeppelin”. Bet nav taču ne tuvu! Mēs esam citādāki nekā “Time After Time”, mums ir daudz arī roks, hiphops un džezs. “TAT” Latvijā vienkārši šādu mūziku spēlēja pirmie un darīja to ļoti labā līmenī. Vienīgā paralēle ir tā, ka abas esam instrumentālas grupas, bet principā baigās līdzības nav.

Plašākai sabiedrībai par jums pirmoreiz uzzināja pēc tam, kad ierakstījāt dziesmu “Pa vidu” kopā ar Ozolu un Nātri. Šī sadarbība turpināsies?
Jā maijā mums nāks ārā viens jauns gabals, bet tur piedalīsies ne tikai Ozols. Arī jau pieminētās grupas  “Laime Pilnīga” vokālists. Mēs paši nedziedam – mums neskan, laikam nemākam. (Smejas) Ar hiphopa māksliniekiem sadarbojamies jau ilgāku laiku, pagājušā gada pavasarī klubā “Bastejs” katru mēnesi spēlējām dzīvo mūziku hiphopa pasākumos. Liekas, ka tur ir bijuši gandrīz visi pašmāju hiphopa mākslinieki, izņemot Gustavo. Tāpēc sadarbība ar Ozolu galu galā bija loģisks iznākums. Tomēr Latvijā nav tik daudz ne džeza, ne hiphopa mākslinieku, tāpēc vajag ļoti īsu laika posmu, lai visus zinātu. Visas šīs sadarbības tomēr vairāk ir jautrības pēc, nevis tāpec, ka izdomājam: “O, vajadzētu tagad kaut ko populāru izdarīt!” Īstenībā Latvijā tas, ka hiphopa mākslinieki uzstājas kopā ar dzīvo grupu, ir neaizpildīts lauciņš. Daudzi parasti uzskata, ka dziedātajs –  tas ir forši, bet hiphopa mākslinieks – tas taču nav mūziķis, tas ir kaut kāds džubars. Viņi arī raksta tekstus, trenējās – tādu pašu mūziku vien raksta.

Džeza mūzika Latvijā ir aktuāla
NĒ! Ir savs loks cilvēku, kas ar to nodarbojas, un maziņš loks cilvēku, kas par to interesējas. Arī Amerikā no visas mūzikas tikai kādi 2% ir džezs. Mēs neesam tipiska džeza blice, mēs gribam, lai ir tusiņš. Mums daudz vairāk patīk spēlēt klubā, kur dzer aliņu, dejo čikses, nevis vietā, kur visi sēž pie galdiniem, dzer vīnu un ēd rosolu. Mums ir vairāk, ko parunāt ar piedzērušos jaunieti, nevis ar biznesmeni, kurš stāsta, kur ieguvis savu pirmo miljonu. Abas auditorijas ir foršas, bet tas tusiņš mums patīk labāk.

Vasaras koncerti jau saplānoti?
Pagaidām ir sarunāti daži festivāli – būsim kopā ar Ozolu un Nātri. Brauksim arī uz pāris festivāliem Spānijā. Īstenībā tas ir interesanti – publikai te mēs tagad pēkšņi esam zināmi, bet patiesībā visaktīvāk darbojāmies tad, kad bijām nezināmi. Spēlējām Lietuvā, Igaunijā, Spānijā, braukājām apkārt, bet nevien neko par mums nerunāja. Uztaisījām vienu videoklipu un – o, jā “Very Cool People”! Tas patiesībā šķiet smieklīgi.

Varam gaidīt debijas albumu?
Albums ir plānots uz jūnija vidu, mēs ļoti ceram, ka varam to prognozēt un nekas vairs nemainīsies. Pēdējie divi ieraksti tiks veikti dzīvajā “City jazz club”. Nosaukums, visticamāk, būs “Very Cool People”… Šķiet, nereti pirmais albums saucas tā pat kā grupa.

TV & Radio interviews:

Fredosaurus Rex VCP – Heya Some Kind Of Fish (Radio SWH) 28.04.2017.
Intervija ar grupu Very Cool People – Heya Some Kind Of Fish (LTV1, Latvijas Televīzija) 27.04.2017.
Sniegavīra Ekspresis feat R.Eilands & K.Prauliņa (LTV1, Latvijas Televīzija) 29.11.2016
Intervija ar grupu Very Cool People (LTV1, Latvijas Televīzija) 18.10.2016
Raidījums “Vilciens. Rīga – Valka” – Very Cool People (RETV, Reģionālā TV)06.12.2015.
Sniegavīra Ekspresis feat R.Eilands & K.Prauliņa (LTV1, Latvijas Televīzija) 21.12.2015
Intervija ar grupu Very Cool People Funkology feat. K.Prauliņa & E.Protektore (LTV1, Latvijas Televīzija) 29.09.2015
Rīta Svīta SWH VCP & Ralfs Eilands un Kristīne Prauliņa Funkology Albums (Radio SWH) 25.09.2015
Rīta Svīta SWH VCP & Jānis Stībelis Funkology 6 (Radio SWH) 25.03.2015
Rīta Svīta SWH VCP & Aija Vītoliņa Funkology 5 (Radio SWH) 18.02.2015
Rīta Svīta SWH VCP & Ralfs Eilands Funkology 3 (Radio SWH) 21.11.2014
Intervija Cruising in The Trolley (Riga Radio) 13.10.2013.
Jauns Latvijas rekords nominācijā “Garākais albuma nosaukums” (Latvijas Radio 2) 23.04.2017

Interview with the band’s Very Cool People guitarist Elvijs Grafcovs. (by filtered.lv 2009)

The participants of the band : Elvijs Grafcovs – guitar, Toms Poiss – bass, Toms Rudzinkis or Artis Locmelis – sax, Maris Vitkus – synth and keys, Janis Jaunalksnis and Arturs Reirs – drums and percussions.

How did you all get together?
Elvijs says : “I guess we got together because we all are just cool ;>”

what style do you categorize yourself to?
He says:”Talking about our music’s style .. well.. It could be called jazz-funk, I think(to make it easy), but in general we are pretty open minded and the music we play covers pretty much from jazz to hip-hop to rock to funk to surf.”

We asked him to tell us what are the things that keep the band together in everyday life, likes or dislikes may be.
Elvijs said :”Music, beer and cheeseburgers.”

About the story of the band’s name:
“In July 2007 me, Toms Poišs and Arturs met for some rehearsal and went to studio to record demo and book some gigs, so after doing that studio guy burned it to CD and asked: ” so what is the name of band?”  and some how I just answered as a joke “VERY COOL PEOPLE”, so since then we call ourselves like that.”

For how long are you already playing together:
“In general VCP is around since end of august 2007. Its different, for example with Toms Poišs we have played for some time already and not only in VCP, with Arturs from the beginning of VCP, Toms Rudzinskis joined us almost in the beginning, so as trio we had only one or two gigs. With Janis we are also together for some 1,5 years already, in the beginning he was as a substitution drummer, then we started to play with two drummers and now he is as main drummer J. with Maris or Artis we are playing from last September. Biggest goals achieved.. I guess at the moment it is our debut album.”

Overall about their music :
“Very Cool Music ;>”

Elvij’s favorite song:
“It’s a bit hard question, because I don’t really have favorite neither from our tunes  nor from other artists.  Right now from our tunes I like the new one’s not recorded yet, from other artists I like albums(there are some favorite albums, not songs).”

Elvij’s dream in this band and in music industry overall :
“Got to get one of the Grammy awards 🙂  Big house, five cars, private jet, something like that. ;>”

Who of the famous bands or particularly guitarists would you like to meet? :
“It would be nice to meet members of bands like Soulive(organ trio from New York), Galactic or Ibrahim electric guys. From individual musicians it would be cool to chat with guitarists Oz Noy, Wayne Krantz, John Scofield or Charlie Hunter, as well as drummer Stanton Moore, organist Robert Walter or some of cool 60´s soul jazz organ players like Jimmy Smith, Jack McDuff, Sam Lazar, Charles Earland or Funk Inc musicians, but with a lot of them is not possible to meet.”

Their upcoming events :
“In beginning of august we recorded a couple of new tunes, they are going to be with some feat. artists, but right now I wont tell you who are they, let us surprise you. The tune will be out in September or October. Also we started work on our web site, but it’s going a bit slow, I guess in fall we´ll focus on that more. In summer I have been working on new tunes, lately I have been in to surf music and Indian pop.  So in new tunes I think you´ll be able to hear that.  So in September with guys we will start to work on them together and we are planning to hit the clubs and fests in October. You can follow us in our blogs ;>”

CONCERT REVIEWS

Very Cool People feat. Kristīne Prauliņa @ Fontaine Palace 5th Of May 2017 – concert review by kazhe.lv 

Par tādu grupu “Very Cool People” uzzināju pirms itin daudz gadiem – kad šo kolektīvu savā blogā lobēja Miks Latvis, kuram droši vien kaut kāda saistība ar šo kolektīvu bija. Tolaik mani kaut kā šis koncepts neuzrunāja – vispār es savulaik biju itin skeptisks attiecībā pret tīri instrumentāliem kolektīviem, kamēr tagad manās acīs Very Cool People tieši ir ļoti daudz plusu, kuru vidū, protams, lielākais ir pūtēju klātbūtne. Kamēr ir ļaudis, kuri koncertos novērtē izpildītājus ar dejotājām (dejotājiem?), es noteikti esmu no tiem cilvēkiem, kam lielāko prieku sagādā, ja uz skatuves ir kaut pārītis pūtēju. Tiesa, šajā ziņā jāatzīst, ka Very Cool People koncerts Fontaine Palace bija tāds drusku pieticīgs – pūtēji bija tikai divi (saksofons un trompete), kamēr pilnajā komplektā saksofonisti būtu divi, plus vēl meitene spēlētu trombonu. Taču laikam jau es nesūdzēšos – tāpat koncerts bija gana dinamisks un enerģisks.

Ievada daļā grupa uzstājās savā dabiskajā – instrumentālajā – veidolā, spēlējot dziesmas gan no grupas jaunākā veikuma “Heya Some Kind of Fish! We Don’t Know The Name Of This Fish In English, But In Latvian It Is Vimbas” (ja nu kas – angliski šo zivi, protams, arī sauc tāpat, jo vimba arī Āfrikā ir vimba), gan šo to no agrākiem veikumiem (tiesa, dīvainā kārtā jaunajā albumā beidzot savu vietu atradusi droši vien slavenākā grupas dziesma “Hugo”, kura gan galīgi nav uzskatāma par jaumumu), bet pēc tam džentelmeņiem uz skatuves pievienojās arī Kristīne Prauliņa, no instrumentāla džeziska fanka pārejot uz vokālu džezisku fanku. Sākotnēji man gan bija drusku skepse pret VCP variantu ar dziedātāju, bet izrādījās – ļoti prātīgs solis, pateicoties kuram savā ziņā pat varētu teikt, ka vienā vakarā izdevās paviesoties divos koncertos, jo loģiski, ka šādos apstākļos muzikālais materiāls arī mainījās. Enerģija kūsāja, pūtēji dejoja, Kristīne dziedāja. Kas man bija nepierasti – pasākumā, kuru var saukt par rokkoncertu, mūziķi spēlēja no notīm (tā šķiet, ka vienīgi bundziniekam nebija iespējas/vajadzības ieskatīties spēlējamajā materiālā uz priekšu). Kas man koncertos ir svarīgi, un kas šeit bija – sajūta, ka mūziķi paši labi pavada laiku uzstājoties. Grupas sastāvs, gadiem ejot, ir mainījies itin daudz – no pirmā albuma, kas klajā nāca 2009. gadā grupā atlicis vienīgi tās nemainīgais līderis Elvijs Grafcovs, kā arī taustiņnieks Māris Vitkus, taču sajūta, ka uz skatuves redzamie ļaudis ir “very cool” cilvēki ne mirkli nezūd, kam netraucē vai pat palīdz gan “very cool” treniņtērpi, gan E.Grafcova savdabīgais veids komunikācijā ar publiku, kas spēj apvienot šablonisko “jūs esat vislabākie!” ar “mēs zinām, cik šādas frāzes ir banālas”. Vai es spēju iegaumēt kādas man iepriekš nezināmas dziesmas (šo to pirms koncerta biju paklausījies – gan grupas veču sastāva, gan ar Kr.Prauliņu spēlēto materiālu)? Nē, uz to arī nebiju it kā cerējis un ne tāpēc biju uz šo koncertu gājis. Vai labi pavadīju laiku? Un kā vēl! Man ir grūti spriest, cik labi “Very Cool People” ir baudāmi konservētā veidā mājas apstākļos, bet dzīvajā koncertā – teicama grupa!

05.05.2017

8/10 by http://kazhe.lv

Hugo videoklipa prezentācijas koncerts – 26th of March 2009 by www.easyget.lv

Elvija Grafcova diriģēto bandu nav iespējams nepamanīt gan radio ietvaros, gan arī vienaldzīgi paiet garām koncertu norises vietās. It īpaši tāpēc, ka “Very Cool People” radītās funk-jazz skaņas ir pilnīgi neraksturīgas šim gadalaikam. Un kā tad tu vēl varēsi paiesi garām, ja drēgnā 26. marta vakarā puiši prezentē savu vasarīgi garšīgo videoklipu.
Līdz paša “Hugo” vizuālā atainojuma prezentēšanas laikam nācās pagaidīt kādu laiciņu, jo pirmā dzīvā uzstāšanās klubā “Dirty Deal Cafe” sākās tikai ap vienpadsmitiem vakarā, kad uz skatuves uzrāpās “S&T Syndicate” (Squirrel & Turtle Syndicate), kuri tikpat silti iekarsēja kluba telpas kā paši vakara naglas. Mārtiņam Jurjānam pie taustiņiem, virtuozajam bungu trobelētājam Rihardam Vāverem un saksafonistam Naurim Kolmanim izdevās izvilināt daudz jauku dažādu džezisku stilu sakausējumu un saaicināt cilvēkus vienkopus. Un vēl viņi paši izteicās, “S&T Syndicate” nav pilnā sastāvā – pietrūkstot vien Harija, kurš ir pasaules labākais izgudrotājs. Taču nez vai tas traucēja “Vāveres un Bruņurupuča Sindikātistiem” jēlkādā veidā saskumt.

“Jou, Jou, Jou” – tā pēc DJ ShashS miksējošās iespēles skatītājus uzrunāja Elvijs Grafcovs. Arī turpmāk viņš šaudījās dažādiem jociņiem un piezīmītēm, kā arī kalpoja par pasākuma konferansjē, iepazīstinot klausītājus ar grupas “Very Cool People” muzikālo vakara sastāvu (Māris Vitkus – taustiņi, Toms Poišs – bass, Jānis Jaunalksnis – bungas, iztrūkstot vien palīgam Tomam Rudzinskim pie saksafona) vai arī skaļi sajūsminoties par “kūlajām” māksliniecēm Lieni un Maiju Mackus, kuru dēļ ideja par dziesmas “Hugo” videoklipu ir kļuvusi par realitāti. Kā vēlāk izrādījās, viņš arī bija pats aktīvākais uz skatuves visa koncerta laikā, kamēr pārējie muzikālu izbaudīšanu likās attiecināja uz milzīgu atbildības sajūtu un dziesmu spēlēšanu ar tīri matemātisku precizitāti. Tikai vēlāk, kad uz skatuves nosēdās ermoņiku pavēlnieks Oskars Stolse-Semerovs (piedalījās arī pašā koncerta sākumā), un “VCP” sāka atskaņot pāris jau zināmas dziesmas no citu fankistu repertuāra, aktīvāki un atbrīvotāki palika arī pārējie.

Ļoti interesanta izvērsās loterija, kurā skatītājiem vajadzēja izdomāt kādas dziesmas nosaukumu, uzvarētājam par to saņemot disku. Klausoties šo skaņdarbu nākošreiz vai arī “VCP” to atskaņojot nākošajos pasācienos, visiem būs prieks šo skaņdarbu saukt par “Wet Willy”. Taču aptaujas rezultātu paziņošana notika pēc vakara paša galvenā elementa – dziesmas “Hugo” videoklipa prezentācijas. Cilvēciņu pārpilns (pārsvarā kailu), piedaloties arī visu grupas dalībnieku plastilīna transformācijām, ar milzumdaudz dzīvnieciņiem, simboliskajiem trīs kaķiem un ļoti uzbāzīgām sēnēm. Kā atzina pašas klipa būvētājas māsas Mackus: “..asa sižeta psiholoģisks trilleris nedaudz erotiskās noskaņās. Lielos vilcienos – par nervozām sievietēm un vīriešiem filozofiem..” Nu jau no 27.marta klips ir pieejams apskatei slavenajā “YouTube” vietnē, kā arī simtprocentīgi skaidrs, ir palaists Latvijas Mūzikas kanāla apritē.

Kaut arī piektdienas vakarā nepiedalījās ne Andis Grīva (supersingls “Skola”) un Panxo&Pablo (supersupersingls “La vida Desde Arriba”), tomēr savu odziņu saldajam saulainajam desertam piemeta nedaudz skābās un džezam raksturīgās improvizācijas un, protams, aizrautīgais un superīgais Oskars, ar kuru “Very Cool People” vēlējušies saspēlēties jau kādu laiku. Tad nu lūk, tas beidzot sanācis. Spriežot pēc blices attīstības raksturojuma, nereti nievātais repa apvienojums ar instrumentālo pavadījumu (sadarbība ar Ozolu, Nātri) ir transformējies ļoti klausāmā un diezgan unikālā fankī un skābā džeza sakausējumā iekš Latvijas zemēm. Tad nu lai jaunais albums labi pārdodas un koncerti labi spēlējas – 2007. gadā dibinātās apvienības puišiem ir talanti un spējas. Un jā, vismaz muzikāli viņi sevi droši var saukt par “Very Cool People”.

26th of March 2009 by www.easyget.lv