Grupas ģitārists Elvijs Grafcovs un bundzinieks Artūrs Reirs par TAT, Ozolu un pēkšņo popularitāti.
Jūsu grupai ir ļoti interesants nosaukums. Kāds īpašs stāsts?
Droši vien tas ir tāpēc, ka esam ļoti forši cilvēki.
Patiesībā tā arī bija: 2007. gada augustā trijatā satikāmies, uzspēlējām, ierakstījām pāris dziesmiņas un tad mums prasīja – kāds tad ir nosaukums? Kaut kas bija jāatbild, un tā arī tas radās.
Jūs neapvainojaties, ja jūs salīdzina ar “Time After Time”, kuri arī spēlēja tikai instrumentālu mūziku?
Latvijā tas vispār šķiet ļoti tipiski, ka ar kādu salīdzina. Tiklīdz kāda jauna grupa parādās, to kaut kam pielīdzina. Tā pat saka par grupu “Laime Pilnīga” – viņi esot līdzīgi “Led Zeppelin”. Bet nav taču ne tuvu! Mēs esam citādāki nekā “Time After Time”, mums ir daudz arī roks, hiphops un džezs. “TAT” Latvijā vienkārši šādu mūziku spēlēja pirmie un darīja to ļoti labā līmenī. Vienīgā paralēle ir tā, ka abas esam instrumentālas grupas, bet principā baigās līdzības nav.
Plašākai sabiedrībai par jums pirmoreiz uzzināja pēc tam, kad ierakstījāt dziesmu “Pa vidu” kopā ar Ozolu un Nātri. Šī sadarbība turpināsies?
Jā maijā mums nāks ārā viens jauns gabals, bet tur piedalīsies ne tikai Ozols. Arī jau pieminētās grupas “Laime Pilnīga” vokālists. Mēs paši nedziedam – mums neskan, laikam nemākam. (Smejas) Ar hiphopa māksliniekiem sadarbojamies jau ilgāku laiku, pagājušā gada pavasarī klubā “Bastejs” katru mēnesi spēlējām dzīvo mūziku hiphopa pasākumos. Liekas, ka tur ir bijuši gandrīz visi pašmāju hiphopa mākslinieki, izņemot Gustavo. Tāpēc sadarbība ar Ozolu galu galā bija loģisks iznākums. Tomēr Latvijā nav tik daudz ne džeza, ne hiphopa mākslinieku, tāpēc vajag ļoti īsu laika posmu, lai visus zinātu. Visas šīs sadarbības tomēr vairāk ir jautrības pēc, nevis tāpec, ka izdomājam: “O, vajadzētu tagad kaut ko populāru izdarīt!” Īstenībā Latvijā tas, ka hiphopa mākslinieki uzstājas kopā ar dzīvo grupu, ir neaizpildīts lauciņš. Daudzi parasti uzskata, ka dziedātajs – tas ir forši, bet hiphopa mākslinieks – tas taču nav mūziķis, tas ir kaut kāds džubars. Viņi arī raksta tekstus, trenējās – tādu pašu mūziku vien raksta.
Džeza mūzika Latvijā ir aktuāla
NĒ! Ir savs loks cilvēku, kas ar to nodarbojas, un maziņš loks cilvēku, kas par to interesējas. Arī Amerikā no visas mūzikas tikai kādi 2% ir džezs. Mēs neesam tipiska džeza blice, mēs gribam, lai ir tusiņš. Mums daudz vairāk patīk spēlēt klubā, kur dzer aliņu, dejo čikses, nevis vietā, kur visi sēž pie galdiniem, dzer vīnu un ēd rosolu. Mums ir vairāk, ko parunāt ar piedzērušos jaunieti, nevis ar biznesmeni, kurš stāsta, kur ieguvis savu pirmo miljonu. Abas auditorijas ir foršas, bet tas tusiņš mums patīk labāk.
Vasaras koncerti jau saplānoti?
Pagaidām ir sarunāti daži festivāli – būsim kopā ar Ozolu un Nātri. Brauksim arī uz pāris festivāliem Spānijā. Īstenībā tas ir interesanti – publikai te mēs tagad pēkšņi esam zināmi, bet patiesībā visaktīvāk darbojāmies tad, kad bijām nezināmi. Spēlējām Lietuvā, Igaunijā, Spānijā, braukājām apkārt, bet nevien neko par mums nerunāja. Uztaisījām vienu videoklipu un – o, jā “Very Cool People”! Tas patiesībā šķiet smieklīgi.
Varam gaidīt debijas albumu?
Albums ir plānots uz jūnija vidu, mēs ļoti ceram, ka varam to prognozēt un nekas vairs nemainīsies. Pēdējie divi ieraksti tiks veikti dzīvajā “City jazz club”. Nosaukums, visticamāk, būs “Very Cool People”… Šķiet, nereti pirmais albums saucas tā pat kā grupa.